Pirmsākumi un Krievijas impērijas periods
Jau pirmajā Rīgas zeltkaļu cunftes šrāgā (statūtos), kas apstiprināti 1360. gadā, tika noteikts, ka “zeltkalim jāapstrādā tikai labs zelts un sudrabs” un fiksēta pirmā obligātā prove, – lai dārgmetāla sakausējumos tikai viena “devītā daļa būtu no vara”. Izstrādājumu zīmogošana kā obligāta tika prasīta no 16. gs. vidus. Līdz pat 1841. gadam dārgmetāla kvalitātes kontrole bija zeltkaļu cunfšu eltermaņu pienākums – pilsētas rātes vārdā iesistais zīmogs garantēja dārgmetāla izstrādājuma provi.
Līdz Pirmajam pasaules karam Latvija iekļāvās Krievijas impērijas dārgmetāla kvalitātes kontroles un zīmogošanas sistēmā. 1915. gadā Rīgas Proves palāta tika evakuēta uz Pēterburgu. Visus kara un pirmos pēckara gadus dārgmetāla izstrādājumu kvalitāte netika uzraudzīta. Dārgmetāla kvalitātes kontrole, šķiet, rūpēja vienīgi Rīgas zeltkaļu cunftes eltermaņiem, kas periodiski ziņoja par kontroles trūkuma sekām – krāpšanas gadījumiem.
Latvijas proves sistēmas veidošanās
Tā kā dārgmetāla izstrādājumi allaž bijuši ne tikai greznuma priekšmeti, bet arī ieguldīšanas un uzkrāšanas līdzeklis, būtiska ir dārgmetāla priekšmeta kvalitāte. Kvalitātes kontrole vēl vairāk aktualizējās, noslēdzoties Latvijas rubļa posmam un ieviešot stabilu naudas sistēmu - jaunizveidoto latu, kas tika pielīdzināts zeltam.
Jaunas dārgmetāla izstrādājumu kvalitātes kontroles iestādes izveide sākās jau 1921. gada pavasarī, kad tika uzsākta kādreizējās “krievu probīrpalātas” darbības izpēte, lai līdzīgu “probīriestādi” izveidotu arī Latvijas valstī. Vispirms tika apzināts nepieciešamās tehniskās iekārtas minimums – t.i. dzelzs skapis, vairāki svari, “krāsns ar mufeli un vairākiem maziem tīģelīšiem, kas pagatavoti no sadedzinātiem aitu kauliem, dažādi ambusi (Amboβ, der (vācu val.) – lakta ) un āmuri” utt., kā arī ”viens probirakmens ar adatām….”.
Terminoloģijas trūkums – kuru vārdu izvēlēties – prove vai raudze, izraisīja diskusiju. Rezultātā no latviskā vārda raudze atteicās tā nelabskanības dēļ – jaunā iestāde tad sauktos Raudzes valde, kurā strādātu raudzētāji. Priekšroka tika dota vārdam prove, īpaši uzsverot, ka tas nav aizguvums ne no krievu valodā lietotā termina ļšīįą, ne no vācu valodas Probe, Probierung, bet gan no latīņu probāre – pārbaudīt, pierādīt. Tādējādi jaunā institūcija ieguva nosaukumu Proves valde, kurā provētājs nosaka dārgmetāla provi.
1922. gadā tika pieņemts “Likums par dārgmetāla satura apzīmēšanu zelta un sudraba izstrādājumiem” un Finansu ministrijas pakļautībā nodibināta Proves valde. Likums noteica, ka valde izdara dārgmetālu saturošu priekšmetu pārbaudi un zīmogošanu. Likumā noteiktās proves faktiski bija analogas kādreiz Krievijas impērijā pieļaujamajām provēm, tikai izteiktas metriskajā sistēmā, savukārt zīmogu veidi un zīmogošanas sistēma - analogi Krievijas 1908. gadā pieņemtajiem dārgmetāla priekšmetu zīmogošanas noteikumiem.
Proves likums stājās spēkā ar 1923. gada 23. februāri. Līdz 1. februārim uzņēmumiem un personām, kas tirgojas ar dārgmetālu, visi izstrādājumi bija jāiesniedz valdē pārbaudīšanai un apzīmogošanai, bet līdz 10. februārim – jānodod visi 800. proves sudraba izstrādājumi, ar kuriem, saskaņā ar likumu, tirgoties bija aizliegts. Šos priekšmetus Proves valde lika vai nu iznīcināt, vai izvest uz ārzemēm.
Pirmās Latvijas Republikas valsts dārgmetāla garantijas zīmes zīmējuma autors nav zināms. Uz zīmes attēlota sievietes galva pagriezienā pa labi. Cilvēka sejas attēls ļauj zīmogu vieglāk atpazīt un tas ir grūtāk viltojams. Pirmie zīmogi gatavoti Vācijā firmā Voss & Stange, bet lietoti no 1923. gada. Ciparu zīmogi savukārt gatavoti Latvijā, Pasta un telegrāfa virsvaldes darbnīcā. 1925. gadā Parīzē Francijas naudas un medaļu gravētavā tiek pasūtīti jauni zīmogi. Zīmējumu autors ir izcilais latviešu metālmākslinieks Stefans Bercs (1893-1961). Rezultāts ir pārsteidzošs un novērtējams tikai ar laika distanci. Meitenes profils miniatūrajā zīmogā vēlāk nesīs visas Latvijas simbola slodzi, no 1929. gada tiks kaltas 5 latu monētas ar Riharda Zariņa (1869-1939) veidotu sievietes attēlu, bet Kārlis Zāle (1888-1942) Mātes Latvijas tēlu Brīvības piemineklī izveidos 1930. gada konkursam. Neviens no tēliem nekopē kādu konkrētu paraugu, taču tie visi tautā dēvēti vienā vārdā - Milda.
Latvijas valsts dārgmetālu un dārgakmeņu kvalitātes uzraudzības sistēmas un Proves valdes izveidotājs ir inženieris Ādolfs Lielauss (1885-?) – Pēterburgas Kalnu institūta absolvents, Latvijas atbrīvošanās cīņu dalībnieks, Finansu ministrijas Tirdzniecības un rūpniecības departamenta Proves valdes priekšnieks līdz pat tās likvidācijai 1940. gadā. Valde atradās Rīgā K.Valdemāra ielā 1a.
Pēckara periods
Pēc Otrā pasaules kara Latvija tika iekļauta PSRS dārgmetāla kvalitātes un uzskaites kontroles sistēmā. 1946. gadā darbu sāka Rīgas proves uzraudzības inspekcija, kas atradās PSRS Finansu ministrijas pakļautībā. Pēc reorganizācijas 1958. gadā tika izveidota Baltijas Valsts proves uzraudzības inspekcija, kas Rīgā veica dārgmetāla kvalitātes un uzskaites kontroli toreizējās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas Padomju Sociālistiskajās republikās un Kaļiņingradas apgabalā, zīmogoja dārgmetāla priekšmetus ar valsts proves zīmogiem.
1991. gadā uz Baltijas Valsts inspekcijas bāzes Finansu ministrijas pārraudzībā tika izveidota Latvijas Valsts proves uzraudzības inspekcija. No 1994. gada 1. jūlija tika atjaunotas Latvijas Valsts dārgmetāla garantijas un proves zīmes.
Proves zīmogi: “Krustotas atslēgas”
16 – 19 gadsimts
Proves zimogi: “Rīgas ģērboņa vārti”
1843.g.-1896.g
Rīgā dibina “Probirnaja palatka”, kura pielieto Krievijas impērijas pārbaudes un zīmogoašanas sistēmu
1810.g.
Rīgā ir 165 juvelieramata meistari
1895.g.
Noslēdzas rubļa posms un l lats tiek pielidzinēts 0,29g zelta
1922.g. 3.augusts
Ievieš muitas nodokli 50% apmērā
1919.g.
Latvijas teritorijā nedarbojas proves uzraudzības sistēma
1915.-1917.g.
I Pasaules kara gados iekārtas evakuē uz St.Pēterburgu
1914.g.